Frederiks Eiropas Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojā (OIB) ir atbildīgs par to, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiktu nodrošināta pieejamība. Viņš ir akls un ES iestādēs strādā kopš 1998. gada.
Mēs Frederikam pavaicājām, kādi īpaši pielāgojumi darbavietā tika nodrošināti viņam.

“Dators, kas aprīkots ar runas sintēzes programmu (JAWS), Braila raksta klaviatūra. Kad sāku strādāt, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts man piedāvāja pat vairāk, nekā man patiesībā vajadzēja. Tas bija iespaidīgi un lika justies gaidītam. Mans pirmais iespaids bija ļoti labs. Vēlāk, kad pārgāju strādāt citā darbā, bija sarežģītāk, bet es vienmēr zināju, kā, esot pacietīgam, panākt sev vajadzīgo.”

Fredriks arī pastāsta, ka viņa invaliditāte nav šķērslis, lai darbā iekļautos komandā.

“Invaliditāte drīzāk ir pluss! Es to pasniedzu ar humoru. Nestaigāju tā, it kā man uz pleciem gultos visas pasaules bēdas. Palīdz arī tas, ka man ir suns, viņš ir gluži kā talismans.”

Maurīcio ir Eiropas Parlamenta preses sekretārs Itālijā. Viņš ir akls un ES iestādēs strādā kopš 2015. gada.
Mēs pavaicājām, kāda viņam likās atlases procedūra un vai viņš jūtas labi iekļāvies savā komandā.

“EPSO pieejamības nodaļa strādā patiešām izcili! Konkursa laikā viss noritēja ļoti labi. Man bija tests Braila rakstā un personīgais asistents. Bija arī tests elektroniskā versijā. Pēc tam man bija tikai intervija, un tai man nebija vajadzīgi kādi īpaši pielāgojumi. Nejūtu nekādus šķēršļus. Man nekad nav bijušas problēmas tāpēc, ka man ir invaliditāte. Ja tev ir pozitīva attieksme un esi gatavs dalīties ar pieredzi, tad ir iespējams saprasties pat ar neinformētiem un skeptiskiem cilvēkiem."

Maurīcio iesaka arī citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām pieteikties darbam ES iestādēs.

“Es teiktu, ka tas ir pilnīgi iespējams, ar to var tikt galā, un nevajag būt nekādam poliglotam vai pārcilvēkam! Tas noteikti ir izdarāms. Tas neaizņem daudz laika, tā ka tev nav ko zaudēt, savukārt iegūt vari aizraujošu karjeru. Tātad ieguldījumu attiecība pret iespējamiem ieguvumiem noteikti ir pievilcīga. Vienīgā grūtā lieta bija pieteikuma sagatavošana... Bet, kad tas ir pabeigts, šķiet, ka tas nemaz nav prasījis tik daudz laika, un rezultātā tev paveras lieliska karjeras iespēja! Tāpēc nezaudē drosmi tāpēc vien, ka jāgatavo pieteikums!”

Kristla strādā par komunikācijas asistenti Eiropas Komisijā Briselē. Viņai ir kustību traucējumi, un ES iestādē viņa strādā kopš 2002. gada.
Mēs Kristlai pavaicājām, kādi īpaši pielāgojumi viņai tiek nodrošināti darbavietā un vai viņai šķiet, ka invaliditāte viņas darbā ir bijusi šķērslis.

“Komisija man iedeva ratiņkrēslu, kāju balstu, medicīniskām prasībām atbilstīgu biroja krēslu un rezervēja autostāvvietu. Tualetē tika uzstādītas margas atbalstam. Jūtos pilnībā iekļāvusies kolektīvā. Kad mums ir sanāksme, kolēģi dabiski un bez piespiešanās piedāvā mani aizvest uz sanāksmes telpu vai pavaicā, kā var palīdzēt. Ir patīkami justies novērtētai un atzītai darbā. Pret mani neizturas kaut kā īpaši, es strādāju tikpat daudz kā pārējie, un vienīgās atlaides man dod pārvietošanās jomā.”

Kristla arī dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Ļoti iesaku pieteikties! Fiziska invaliditāte nav šķērslis, jo konkursos vērtē zināšanas, nevis spēju noskriet maratonu. Pieņem visus, lai kāda būtu tautība, ādas krāsa, dzimums, fiziska invaliditāte... nekas nav šķērslis. Ar cieņu izturas pret visu ES valstu pilsoņiem no visām debespusēm. Atšķirīgumu uztver pozitīvi. Nav nozīmes, vai esi maltietis ar kustību traucējumiem vai vājredzīgs igaunis. Multikulturālā vidē sastrādāšanās notiek, nešķirojot cilvēkus. ES iestādes ir izveidojušas dienestus, kas uzņem visdažādākos cilvēkus, un visiem vienādas iespējas ir tiesības, kas tiešām tiek īstenotas reālajā dzīvē.”

Fabio ir nodaļas vadītājs Eiropas Parlamenta Cilvēkresursu direktorātā. Viņam ir amputēta kāja, un ES iestādēs Fabio strādā kopš 2001. gada.
Mēs viņam pavaicājām, vai viņam vajadzīgi kādi īpaši pielāgojumi darbā.

“Kad nevaru staigāt ar protēzi, es izmantoju kruķus, un tad manas rokas ir aizņemtas. Es nelietoju neko īpašu, man ir IT rīki (“IPad”, jo piezīmjdatorus lietoju retāk). Protēzes izraisīto muguras problēmu dēļ man ir galds, kura augstumu ir viegli regulēt. Man ir tiesības izmantot autostāvvietu. Nebija grūti izkārtot šos pielāgojumus. Tā kā man ir kustību traucējumi, to izdarīt bija vieglāk nekā citiem. Varu darboties par visiem 100 %.”

Fabio dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Mums nevajag baidīties, bet gan rast risinājumus, kā tikt galā jaunā situācijā. Nedomājiet, ka pietiek vienkārši te atnākt un viss būs lieliski, jo Parlaments par visu parūpēsies. Neviena iestāde pasaulē nespēs parūpēties par visu. Invalīdiem ir jo īpaši svarīgi sagatavoties jauniem apstākļiem. Cilvēks, kuram ir invaliditāte, jau zina, ka viņam nāksies lietas risināt atšķirīgi... arī sagatavoties citādāk.”

“Sveiki! Mani sauc Aleksa. Esmu finanšu darbiniece Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātā (Budžeta ĢD). Mani pienākumi ir saistīti galvenokārt ar Eiropas zaļo obligāciju finansējumu un aktīvu pārvaldības koordināciju. Piedalos arī Komisijas Līdztiesības darba grupas darbā.

Kolēģi no manas nodaļas, tostarp mūsu nodaļas vadītāja, pirmie uzzināja par manu dzimuma identitāti, un viņi bija ļoti atbalstoši un ar izpratni uztvēra manu pāreju. Kad vēlāk par manu identitāti uzzināja viss direktorāts, varu ar pārliecību teikt, ka ne reizi man nenācās piedzīvot neko nepatīkamu. Drīzāk sajutu atbalstu un “labvēlīgu ziņkārību”. Es arī augstākajai vadībai sagatavoju dažus materiālus par transpersonu jautājumiem, un visi šo iniciatīvu uztvēra ļoti pozitīvi. Budžeta ģenerāldirektorāts ir droša darba vide transpersonām. Protams, grūtības joprojām pastāv, jo īpaši saistībā ar atzīšanu un digitālajām pārvaldības sistēmām, tomēr notiek pozitīvas pārmaiņas. Priecājos piedalīties dažādās iekšējās darba grupās, kas pēta, kā uzlabot pašreizējās sistēmas.

Priekšā vēl ir tāls ceļš, bet ejam pareizajā virzienā. Domāju, ka transpersonas silti uzņems jebkurā Komisijas komandā.”

Ville ir akls jau no dzimšanas. Kopš 2013. gada viņš strādā par juristu Eiropas Komisijā Briselē. Mēs pavaicājām, kāda viņam likās atlases procedūra un kā viņš jūtas savā darbā Eiropas Komisijā.

“Domāju, ka EPSO pieejamības nodaļa strādā ļoti kompetenti un organizēti. Saņēmuši manu pieteikumu, viņi atrada risinājumu, kā man, neredzīgam kandidātam, dot iespēju piedalīties konkursa pirmajā kārtā ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā pārējiem. Risinājums bija piemērots un labi izdevies. Tāda pati pretimnākšana turpinājās nākamajos konkursa posmos, arī novērtēšanas centrā. Biju patīkami pārsteigts, ka gandrīz visi dokumenti ir pieejami digitālā formātā, jo visa sarakste tiek saglabāta elektroniskās datubāzēs. Tāpēc man kā ekrāna lasītājprogrammas lietotājam praktiski nevajadzēja zaudēt laiku, ieskenējot dokumentus, kā to nācās darīt iepriekšējās darbavietās. Jūtos pilnībā iekļāvies, pateicoties manu kolēģu un priekšniecības lieliskajai attieksmei.”

Ville arī dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Parādiet, ka jums ir motivācija. Ja jums ir invaliditāte, pamēģiniet par to domāt no darba devēja pozīcijas. Esiet gatavs jautājumiem par šo tēmu un jau iepriekš apdomājiet, kādi saprātīgi risinājumi būtu iespējami īpašām vajadzībām, kuras invaliditātes dēļ varētu rasties tieši darbā. Nezaudējiet pacietību. Katru pieteikumu un interviju uztveriet kā iespēju mācīties, — arī tad, ja jūs neizvēlas. Galveno uzmanību pievērsiet savām prasmēm, nevis īpašajām vajadzībām.”