Visiem vienādas iespējas | Careers with the European Union

ES iestādes – vieta, kur galvenais ir katra cilvēka talants!

Mūsu redzējums un uzdevums

Mēs, Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), esam vienlīdzības un daudzveidības piekritēji. Lai gādātu, ka ES iestādes piedāvā vienādas iespējas visiem un atspoguļo mūsdienu pasaules daudzveidīgumu, ievērojam turpinājumā izklāstītos principus un mērķus.

EPSO visiem kandidātiem nodrošina vienādas iespējas, attieksmi un piekļuvi neatkarīgi no viņu dzimuma, rases, etniskās un sociālās izcelsmes, ģenētiskajām īpašībām, valodas, reliģijas vai pārliecības, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederības mazākumtautībai, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.
EPSO savās atlases procedūrās ievēro iekļautības principu un visiem kandidātiem nodrošina vienādas iespējas pilnībā parādīt viņu prasmes. Tas tiek darīts, apzinot un novēršot traucējošus faktorus, iespējamus aizspriedumus un diskriminācijas risku.
EPSO atbalsta vienādas iespējas un sadarbojas ar dažādām ieinteresēto personu grupām un speciālistu organizācijām, lai sasniegtu atšķirīgākus talantīgus cilvēkus.
EPSO vēlas vairot talantīgo cilvēku dažādību un palīdzēt ES civildienestam atspoguļot ES pilsoņu daudzveidību, jo strādājam viņu visu labā.

Kā mēs principus īstenojam reālajā dzīvē

Lūk, ko tieši mēs darām, lai panāktu, ka visiem vienādas iespējas un dažādība tiešām pastāv reālajā dzīvē:

regulāri analizējot statistiku un novērojot rezultātus, gādājam, lai jūsu kārtoto testu jautājumi būtu neitrāli;
mūsu atlases metožu pamatā ir standartizēti un objektīvi prasmju novērtējumi;
dzīves un darba aprakstus (CV) pārbaudām anonimizētā formā un novērtējam tikai pēc objektīviem kritērijiem;
ja jums ir invaliditāte vai īpašas vajadzības, piedāvājam saprātīgus risinājumus, kā tomēr kārtot pārbaudījumus;
īstenojam Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;
regulāri pārbaudām atlases procedūru un testu atbilstību vienlīdzības un dažādošanas principiem. Apzinām traucēkļus un šķēršļus, kas varētu ietekmēt jūsu atlases procedūru, un veicam korekcijas;
regulāri pārbaudām pieejamību, lai nepārtraukti uzlabotu mūsu saziņas, atlases procedūru un testu pieejamību. Nepieciešamības gadījumā sagatavojam pielāgotus formātus, lai varētu izmantot palīgtehnoloģijas un individuālu palīdzību; pieejamības prasības ņemam vērā arī atjauninot savas datorsistēmas;
komisijas locekļus, kuri novērtē jūsu prasmes, apmācām, kā cilvēkus atlasīt un pieņemt darbā tā, lai procedūra būtu maksimāli brīva no aizspriedumiem, objektīva un profesionāla, un kā ievērot vienlīdzīgu iespēju un pret visiem vienādas attieksmes principus;
mūsu mērķis ir nodrošināt, lai starp atlases komisijas locekļiem pastāvētu līdzsvars, jo tas samazina aizspriedumu un diskriminācijas risku. Veidojot atlases komisijas, cenšamies panākt, lai to locekļi būtu atšķirīgi, un cenšamies nodrošināt līdzsvaru starp dzimumiem, pilsonībām, valodām, personāla komitejām un administrāciju;
mēs sistemātiski ievācam atsauksmes no kandidātiem, un tas mums ļauj nemitīgi uzlabot savu darbu;
tiecamies darīt visu iespējamo arī komunikācijas ziņā, lai piesaistītu talantīgus ļaudis no visām ES dalībvalstīm. Šai nolūkā mērķtiecīgi uzrunājam piemērotu cilvēku grupas. Te viens no piemēriem ir ES iestāžu darbinieki, kas darbojas kā šādas karjeras "vēstnieki" un raksta blogus par ES personāla dzīvi un darbu, lai potenciālajiem kandidātiem dotu par to priekšstatu. Esam arī iesaistījuši augstskolu studentus, kas popularizē karjeru ES iestādēs un arī darbojas kā šādas karjeras "vēstnieki". Piedalāmies arī piemērotos karjeras pasākumos, izstādēs un veicam citas tamlīdzīgas aktivitātes.
Lai nodrošinātu dzimumu vienlīdzību, EPSO veic dažādus pasākumus, piemēram, nepārtraukti īsteno rīcības plānu psihometriskās testēšanas jomā (lai nemitīgi uzlabotu testu pārvaldību). Arī atlases komisijas locekļi, kas novērtē kandidātu prasmes vērtēšanas centrā, ir apmācīti, kā nodrošināt visiem vienādas iespējas un pret visiem vienādu attieksmi intervijās un citos pārbaudījumos.
Galvenais mērķis ir visos atlases posmos līdz minimumam samazināt dzimuma nozīmi un gan sievietēm, gan vīriešiem piedāvāt vienādas iespējas parādīt viņu spējas.
Tāpēc EPSO ir veicis padziļinātu izpēti un pasākumus, lai nepieļautu diskrimināciju dzimuma dēļ un nodrošinātu abu dzimumu cilvēkiem vienādas iespējas parādīt prasmes un potenciālu.

Invaliditāte vai īpašas vajadzības

Invaliditāte vai slimība nedrīkst būt šķērslis jūsu dalībai atlases procedūrā.

EPSO ir ieviesta starptautiskai paraugpraksei atbilstīga un saprātīga šādu problēmu risināšanas procedūra. Tādējādi mēs apzinām šķēršļus, kas rodas invaliditātes vai slimības dēļ, un dodam kandidātiem ar īpašām vajadzībām iespēju parādīt viņu spējas tā, lai viņi nav sliktākā situācijā kā jebkurš cits kandidāts.

Jums vajadzīgi īpaši atlases testu pielāgojumi?

Vēlaties uzzināt, kā lūgt īpašus atlases testu pielāgojumus? Izlasiet bukletu “Soli pa solim” un uzziniet, kā tos pieprasīt.

Ja jums ir grūtības šim dokumentam piekļūt ar palīgtehnoloģijām, skatiet lietotājiem ar īpašām vajadzībām sagatavoto versiju.

Varat arī noskatīties mūsu video par īpašiem pielāgojumiem (šīs lapas lejpusē).

Ja vajadzīga papildu informācija, sūtiet vēstuli uz šādu e-pasta adresi: epso-accessibility@ec.europa.eu

Kādus īpašus pielāgojumus varu gaidīt?

Atkarībā no tā, kāda ir jūsu invaliditāte vai slimība un kādas grūtības tā var sagādāt pārbaudījumu kārtošanā, lūgsim jūs informēt par jums noderīgiem pielāgojumiem. EPSO uzskata, ka pats kandidāts ir vislabākais savas invaliditātes vai slimības eksperts.

Izskatot katru konkrēto gadījumu atsevišķi un ņemot vērā jūsu iesniegtos dokumentus un EPSO pieredzi attiecībā uz saprātīgiem atlases testu pielāgojumiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, jums piedāvās pielāgojumus katram to testu veidam, kuri jums jākārto. Tāpēc galīgie pielāgojumi, kas jums tiks nodrošināti, var atšķirties no jūsu prasītajiem.

Daži iespējamo pielāgojumu piemēri

Fiziskās pieejamības nodrošināšana
Papildu laiks testu kārtošanai
Teksts ar lielākiem burtiem vai palielināšanas programma
Izdrukas Braila rakstā vai Braila raksta klaviatūra
Ekrānlasītāji
Zīmju valodas tulkošana
Īpaši pielāgots apgaismojums un galdi, kuru augstums ir regulējams
Individuāla palīdzība un vēl daudz kas cits...

Vairāk uzzināt varat EPSO pārskatā par iespējamiem atlases testu pielāgojumiem.

Ņemiet vērā, ka palīgtehnoloģija pašlaik ir pieejama tikai testos, kas notiek vērtēšanas centrā Briselē. EPSO pašlaik strādā pie tā, lai pielietojumu paplašinātu un lai palīgtehnoloģija līdz ar to būtu pieejama arī citos atlases procedūras posmos un dažādu veidu pārbaudījumos. Kamēr šis darbs nav pabeigts, mēs turpināsim analizēt jūsu vajadzības un jums piedāvāt palīdzību un katram konkrētajam gadījumam pielāgotus risinājumus, lai jūs varētu kārtot pārbaudījumus pēc iespējas labākos apstākļos. Dažādos atlases procedūras posmos ir iespējami visi citi pielāgojumi.

Jums ir grūtības saistībā ar pieejamību?

Pieejamība ir jautājums, kas EPSO ir ļoti svarīgs, un mēs intensīvi strādājam, lai nepārtraukti uzlabotu mūsu saziņas pasākumu un atlases procedūru pieejamību. Mēs regulāri veicam pieejamības pārbaudes, lai noskaidrotu, cik pieejami esam un kā varam visiem interesentiem to uzlabot. Pieejamības prasības tiek ņemtas vērā arī atjauninot visas datorsistēmas. Tiem dokumentiem, kuri nav pilnībā pieejami invalīdiem, mēs sagatavojam pieejamus formātus, kas piemēroti palīgtehnoloģijām, un pašlaik mēs pārbaudām savu tīmekļa vietni, lai panāktu, ka tā atbilst Tīmekļa satura pieejamības pamatnostādņu (angliski Web Content Accessibility Guidelines jeb WCAG 2.0) AA līmenim.

Jums joprojām ir grūtības piekļūt dažām mūsu tīmekļa vietnes daļām un/vai dokumentiem? Vai arī gribat sniegt mums atsauksmes un palīdzēt uzlabot mūsu vietnes un atlases procedūru pieejamību? Noteikti sazinieties ar mums, un mēs jums pēc iespējas ātrāk atbildēsim!

How to request special adjustments

Iepazīstieties ar mūsu kolēģu liecībām

Johans kopš 2014. gada strādā Eiropas Parlamentā Briselē par sistēmas administratoru. Autismu viņam diagnosticēja 2004. gadā, un viņa invaliditāte ir tāda, kas pirmajā acu uzmetienā nemaz nav pamanāma. Mēs pavaicājām, vai viņš jūtas pieņemts savā kolektīvā un vai invaliditāte viņam nav traucējusi darbā.

“Jūtos iekļāvies kolektīvā. Tā kā esmu diezgan ekstraverts, man patīk runāties ar kolēģiem. Mēs bieži jokojamies un smejamies. Lielākā daļa kolēģu nezina, ka man ir autisms. Gadu gaitā esmu iemācījies neizrādīt savu invaliditāti, un patiesībā jāatzīst, ka šajā nozarē autismam līdzīga uzvedība nemaz nav tik neparasta. Var būt, ka es neesmu tipisks autisma skarts cilvēks. Vairums domā, ka cilvēkiem ar autismu nepatīk kontaktēties ar citiem, bet tās ir aplamības. Ir taisnība, ka autisma skartie domā citādi, viņi, piemēram, vairāk pievēršas detaļām, un viņiem bieži rodas problēmas ar sensorisko uztveri, bet nepiespiestā atmosfērā viņi novērtē citu cilvēku kompāniju.”

Johans arī aicina citus kandidātus ar īpašām vajadzībām pieteikties darbam ES iestādēs un dod padomu.

“Eiropas Savienības iestādes ir laba darbavieta. Cilvēkiem nav aizspriedumu pret invalīdiem. Turklāt ēkas ir piemērotas cilvēkiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā. Jums ir jāparāda atlases komisijai, ka esat tikpat labs kā kandidāti bez invaliditātes un varbūt pat labāks. Tāpēc vienkārši esiet labs speciālists un mēģiniet.”

Konstantīns jau gadu strādā Eiropas Parlamenta Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā Luksemburgā. 2006. gadā viņam atklāja multiplo sklerozi, un tagad viņš staigā, balstoties uz kruķa. Mēs pajautājām, ko viņš domā par savu darba vidi.

“Strādājot profesionālā vidē, kas man atvieglo dzīvi — laipni kolēģi un pieejama infrastruktūra —, mans veselības stāvoklis ir stabilizējies un varbūt pat uzlabojies. Turklāt projekti, kurus man uzticēja, mani iedvesmo strādāt vēl dūšīgāk. Esmu īpaši gandarīts par uzlabojumiem Eiropas Parlamenta telpās, lai tās būtu pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šajā sakarībā esmu priecīgs, jo man ir dota iespēja likt lietā Eiropas Savienības labāko praksi saistībā ar invalīdu problēmām.”

Ville ir akls jau no dzimšanas. Kopš 2013. gada viņš strādā par juristu Eiropas Komisijā Briselē. Mēs pavaicājām, kāda viņam likās atlases procedūra un kā viņš jūtas savā darbā Eiropas Komisijā.

“Domāju, ka EPSO pieejamības nodaļa strādā ļoti kompetenti un organizēti. Saņēmuši manu pieteikumu, viņi atrada risinājumu, kā man, neredzīgam kandidātam, dot iespēju piedalīties konkursa pirmajā kārtā ar līdzvērtīgiem nosacījumiem kā pārējiem. Risinājums bija piemērots un labi izdevies. Tāda pati pretimnākšana turpinājās nākamajos konkursa posmos, arī novērtēšanas centrā. Biju patīkami pārsteigts, ka gandrīz visi dokumenti ir pieejami digitālā formātā, jo visa sarakste tiek saglabāta elektroniskās datubāzēs. Tāpēc man kā ekrāna lasītājprogrammas lietotājam praktiski nevajadzēja zaudēt laiku, ieskenējot dokumentus, kā to nācās darīt iepriekšējās darbavietās. Jūtos pilnībā iekļāvies, pateicoties manu kolēģu un priekšniecības lieliskajai attieksmei.”

Ville arī dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Parādiet, ka jums ir motivācija. Ja jums ir invaliditāte, pamēģiniet par to domāt no darba devēja pozīcijas. Esiet gatavs jautājumiem par šo tēmu un jau iepriekš apdomājiet, kādi saprātīgi risinājumi būtu iespējami īpašām vajadzībām, kuras invaliditātes dēļ varētu rasties tieši darbā. Nezaudējiet pacietību. Katru pieteikumu un interviju uztveriet kā iespēju mācīties, — arī tad, ja jūs neizvēlas. Galveno uzmanību pievērsiet savām prasmēm, nevis īpašajām vajadzībām.”

Frederiks Eiropas Komisijas Infrastruktūras un loģistikas birojā (OIB) ir atbildīgs par to, lai cilvēkiem ar kustību traucējumiem tiktu nodrošināta pieejamība. Viņš ir akls un ES iestādēs strādā kopš 1998. gada.
Mēs Frederikam pavaicājām, kādi īpaši pielāgojumi darbavietā tika nodrošināti viņam.

“Dators, kas aprīkots ar runas sintēzes programmu (JAWS), Braila raksta klaviatūra. Kad sāku strādāt, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts man piedāvāja pat vairāk, nekā man patiesībā vajadzēja. Tas bija iespaidīgi un lika justies gaidītam. Mans pirmais iespaids bija ļoti labs. Vēlāk, kad pārgāju strādāt citā darbā, bija sarežģītāk, bet es vienmēr zināju, kā, esot pacietīgam, panākt sev vajadzīgo.”

Fredriks arī pastāsta, ka viņa invaliditāte nav šķērslis, lai darbā iekļautos komandā.

“Invaliditāte drīzāk ir pluss! Es to pasniedzu ar humoru. Nestaigāju tā, it kā man uz pleciem gultos visas pasaules bēdas. Palīdz arī tas, ka man ir suns, viņš ir gluži kā talismans.”

Maurīcio ir Eiropas Parlamenta preses sekretārs Itālijā. Viņš ir akls un ES iestādēs strādā kopš 2015. gada.
Mēs pavaicājām, kāda viņam likās atlases procedūra un vai viņš jūtas labi iekļāvies savā komandā.

“EPSO pieejamības nodaļa strādā patiešām izcili! Konkursa laikā viss noritēja ļoti labi. Man bija tests Braila rakstā un personīgais asistents. Bija arī tests elektroniskā versijā. Atlase konkrētajai darbavietai izpaudās tikai kā intervija, līdz ar to man vairāk nevajadzēja īpašus pielāgojumus. Nejūtu nekādus šķēršļus. Man nekad nav bijušas problēmas tāpēc, ka man ir invaliditāte. Ja tev ir pozitīva attieksme un esi gatavs dalīties ar pieredzi, tad ir iespējams saprasties pat ar neinformētiem un skeptiskiem cilvēkiem."

Maurīcio iesaka arī citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām pieteikties darbam ES iestādēs.

“Es teiktu, ka tas ir pilnīgi iespējams, ar to var tikt galā, un nevajag būt nekādam poliglotam vai pārcilvēkam! Tas noteikti ir izdarāms. Tas neaizņem daudz laika, tā ka tev nav ko zaudēt, savukārt iegūt vari aizraujošu karjeru. Arī izmaksu attiecība pret iespējamiem ieguvumiem noteikti ir pievilcīga. Vienīgā grūtā lieta bija pieteikuma sagatavošana... Bet, kad tas ir pabeigts, šķiet, ka tas nemaz nav prasījis tik daudz laika, un rezultātā tev paveras lieliska karjeras iespēja! Tāpēc nezaudē drosmi tāpēc, ka jāgatavo pieteikums!”

Kristla strādā par komunikācijas asistenti Eiropas Komisijā Briselē. Viņai ir kustību traucējumi, un ES iestādē viņa strādā kopš 2002. gada.
Mēs Kristlai pavaicājām, kādi īpaši pielāgojumi viņai tiek nodrošināti darbavietā un vai viņai šķiet, ka invaliditāte viņas darbā ir bijusi šķērslis.

“Komisija man iedeva ratiņkrēslu, kāju balstu, medicīniskām prasībām atbilstīgu biroja krēslu un rezervēja autostāvvietu. Tualetē tika uzstādītas margas atbalstam. Jūtos pilnībā iekļāvusies kolektīvā. Kad mums ir sanāksme, kolēģi dabiski un bez piespiešanās piedāvā mani aizvest uz sanāksmes telpu vai pavaicā, kā var palīdzēt. Ir patīkami justies novērtētai un atzītai darbā. Pret mani neizturas kaut kā īpaši, es strādāju tikpat daudz kā pārējie, un vienīgās atlaides man dod pārvietošanās jomā.”

Kristla arī dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Ļoti iesaku pieteikties! Fiziska invaliditāte nav šķērslis, jo konkursos vērtē zināšanas, nevis spēju noskriet maratonu. Pieņem visus, lai kāda būtu tautība, ādas krāsa, dzimums, fiziska invaliditāte... nekas nav šķērslis. Ar cieņu izturas pret visu ES valstu pilsoņiem no visām debespusēm. Atšķirīgumu uztver pozitīvi. Nav nozīmes, vai esi maltietis ar kustību traucējumiem vai vājredzīgs igaunis. Multikulturālā vidē sastrādāšanās notiek, nešķirojot cilvēkus. ES iestādes ir izveidojušas dienestus, kas uzņem visdažādākos cilvēkus, un visiem vienādas iespējas ir tiesības, kas tiešām tiek īstenotas reālajā dzīvē.”

Fabio ir nodaļas vadītājs Eiropas Parlamenta Cilvēkresursu direktorātā. Viņam ir amputēta kāja, un ES iestādēs Fabio strādā kopš 2001. gada.
Mēs viņam pavaicājām, vai viņam vajadzīgi kādi īpaši pielāgojumi darbā.

“Kad nevaru staigāt ar protēzi, es izmantoju kruķus, un tad manas rokas ir aizņemtas. Es nelietoju neko īpašu, man ir IT rīki (“IPad”, jo piezīmjdatorus lietoju retāk). Protēzes izraisīto muguras problēmu dēļ man ir galds, kura augstumu ir viegli regulēt. Man ir tiesības izmantot autostāvvietu. Nebija grūti izkārtot šos pielāgojumus. Tā kā man ir kustību traucējumi, to izdarīt bija vieglāk nekā citiem. Varu darboties par visiem 100 %.”

Fabio dod padomu citiem kandidātiem ar īpašām vajadzībām, kas piesakās darbam ES iestādēs.

“Mums nevajag baidīties, bet gan rast risinājumus, kā tikt galā jaunā situācijā. Nedomājiet, ka pietiek vienkārši te atnākt un viss būs lieliski, jo Parlaments par visu parūpēsies. Neviena iestāde pasaulē nespēs parūpēties par visu. Invalīdiem ir jo īpaši svarīgi sagatavoties jauniem apstākļiem. Cilvēks, kuram ir invaliditāte, jau zina, ka viņam nāksies lietas risināt atšķirīgi... arī sagatavoties citādāk.”